Ikviens noteikti ir kādreiz aizdomājies par dzīvi uz citas planētas, tāpat kā ļoti daudzi bērnībā sapņoja kļūt par astronautu. Neslēpšu - arī es biju šo bērnu starpā. Šis sapnis radīja manī interesi par kosmosu, kura joprojām nav noplakusi. Tāpēc, kad uzzināju par "Marsieti", uzreiz vēlējos to izlasīt, galu galā ideja ir tik aizraujoša, un es nešaubījos, ka no šīs grāmatas uzzināšu daudz ko jaunu par astronomiju.
"Marsietis" ir stāsts par Marku Votniju, kurš ir nejauši atstāts viens pats uz Marsa. Tā pavisam nejauši. Patiesībā jau viņa komandas biedri domāja, ka Votnijs ir gājis bojā smilšu vētrā. Kad NASA darbiniece saprot, ka Marks ir dzīvs, sākas daudzu mēnešu misija un visa pasaule sadodas rokās, lai astronautu izglābtu. Bet vai viss būs tik vienkārši? Vai Marks nenomirs badā? Vai viņš spēs viens pats atrisināt visas problēmas? Vai izdosies?
Šie un daudzi citi jautājumi visas grāmatas garumā nomāc galveno varoni un līdz ar to arī lasītāju, jo ne mirkli nešķiet, ka pienāks Happily Ever After jeb laimīgi mūžīgi mūžos. Un es patiešām biju tas pesimistiskais radījums, kurš pusi grāmatas domāja, ka Marks ies bojā. Nē, protams, tas nenotika, bet Marku pavisam noteikti piemeklē problēmas, kuras vidusmēra cilvēks pat nespētu atrisināt tāpēc, ka uzreiz kristu panikā. Teiksim tā: vidusmēra cilvēks pat nekļūst par astronautu.
Marks Votnijs un viņa komandas biedri patiešām ir ļoti gudri. Tomēr Markam Votnijam, no kura skata punkta ir rakstīta puse grāmatas (otra puse ir 3.personā un tiek aprakstīti cilvēki uz Zemes), piemīt ne tikai augsts intelekta līmenis, bet arī savdabīga humora izjūta. Lai arī starp lappusēm valda saspringts noskaņojums, es patiešām daudz smējos par Marka izteikumiem.
"Es tomēr pirms desmit dienām esmu aizgājis bojā."
Vispār "Marsieša" autors Endijs Vīrs ir pamatīgi pastrādājis, rakstot šo romānu. Tajā viss ir tik detalizēti un zinātniski aprakstīts, ka to patiešam var uzskatīt par meistarīgu zinātnisko fantastiku. Labi, varbūt kāds kādu no ainām varētu apstrīdēt, bet manām humanitārajām smadzenēm daudzi termini nemaz nebija saprotami, līdz ar to es noteikti neko nevaru apstrīdēt. Katrā gadījumā es noteikti uzzināju daudz ko jaunu ne tikai par Marsu, bet arī par astronomiju kopumā, par ko liels pluss.
Protams, dažreiz likās, ka Marks visu apraksta ļoti, ļoti detalizēti, taču... Ko gan cilvēkam citu darīt uz Marsa? Viņš tur pavadījis vairāk nekā gadu. Un, lai arī es neesmu īpaši sabiedriska radība, pati noteikti būtu sajukusi prātā, ja nāktos tik ilgu laiku neredzēt nevienu dzīvu dvēseli.
"Es esmu pirmais cilvēks, kurš ir viens pats uz veselas planētas."
Vēl jāpiebilst, ka man ļoti patika NASA aspekts. Ja viss būtu aprakstīts tikai no Marka skatapunkta, grāmata noteikti nebūtu pat uz pusi tik baudāma. Tas, kā visi saslēdzās vienā komandā un centās izgudrot plānu, likās patiešām pārsteidzoši. Un tad jau bija arī tā doma, ka patiesībā Marks nav vienīgais, kurš šajā situācijā risina sarežģītas problēmas. Arī NASA pārstāvjiem bija patiešām daudz darāmā.
Vispār šī grāmata man ļoti patika. Gribētos, kaut būtu vairāk šādu grāmatu, kuras spēj sevī apvienot gan milzīgu devu zinātnes, gan emociju jūru. Noteikti iesaku lasīt ikvienam, pat ja vispār nesaprotat dabaszinātnes.
8/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru