Šis pavisam noteikti bija viens no 2015. gada gaidītākajiem notikumiem latviešu literatūrā. Laurai Dreižei jauna grāmata! Turklāt - triloģija! Turklāt - izdota vienā gadā vien ar pāris mēnešu starpību! Ko vairāk gribētu gaidīt? To atklājot, man likās, it kā trīs mēnešus ātrāk būtu sagaidījusi baltus Ziemassvētkus, tomēr šoreiz sniega vietā sniga daudziem zināmās un iecienītās fantāzijas žanra rakstnieces Lauras Dreižes romānu teikumi.
Viktorija beidzot ir apņēmusies atšķetināt sava tēva mistisko nāvi, kas, viņasprāt, nepavisam nebija saistīts ar veselības problēmām, kā to sacīja gan pārējie ģimenes locekļi, gan ārsti. Meitene zināja, ka kaut kas nebija lāgā, tāpēc, kad astoņpadsmit gadu vecumā bija laiks doties mācīties tālāk, Viktorija bija gatava uz jebko, lai tikai varētu iestāties maģijas Akadēmijā, kur tēvs savulaik bija srādājis. Vienīgā problēma - tur uzņēma tikai puišus. Tomēr viņu tas nekādi neattur, jo pavisam drīz pie Akadēmijas durvīm jau stāv Viktors Elingtons, un savā aizsegā meitene ir gatava atklāt, kas tad patiesībā bija noticis. Tomēr tas nav tik viegli, kā varētu šķist...
Es Lauru Dreiži redzu kā vienu no zināmākajām fantāzijas un fantastikas autorēm Latvijā. Viņa ir jau iedzīvojusies šajā žanra lauciņā ar saviem romāniem "Pūķa dziesma", "Nepabeigtais skūpsts", "Naktstauriņš" un "Laimes monitorings", turklāt pēdējais jau vairākus gadus ir manu mīļāko grāmatu sarakstā, un tas bija arī iemesls, kādēļ, sākot lasīt "Deju ar nāvi", es negaidīju neko spožu. "Laimes monitorings" manās acīs bija uzstādījis augstu latiņu, un, kā iepriekš zinādama, "Deja ar nāvi" to nepārkāpa, paliekot gandrīz vienā līmenī ar minēto grāmatu. Triloģijas pirmo daļu gan nepavisam nevar salīdzināt ne ar vienu romānu, ko esmu lasījusi, jo tā ir pilnīgi unikāla lasāmviela pavisam unikālā žanrā, kas jau pēc pirmās lapas rada jautājumus, uz kuriem vajag sniegt atbildes, un ierauj pilnīgi jaunā pasaulē. Kas notiks tālāk? Vai Viktorija tiks atmaskota? Kas atrodas aiz tā visa?
Pavisam noteikti "Deja ar nāvi" ir viena no tām lasāmvielām, ko var izlasīt vienas dienas laikā, burtiski pielīpot pie lapas. Varētu būt, ka iemesls ir tajā, ka es ar vislielāko nepacietību biju gaidījusi visu gadu, ja ne vairāk, tomēr es ticu, ka ikviens, kam patīk fantāzijas žanrs, varētu izlidot cauri lapām vienā acumirklī. Vai šo grāmatu nevajadzētu lasīt tiem, kas vēl ir iesācēji žanrā? Nē, protams ne! "Dejai ar nāvi" ir viens liels pluss - tā ir tik viegla lasāmviela, ka to varētu izbaudīt burtiski jebkurš, kas to vēlētos!
Jau pēc samērā lēnā sākuma es iemīlējos idejā, un arī daļa tēlu, ko Viktorija sastapa, tika pavadīti ar smaidu, domājot par to, kad gan būs nākamā reize, kad mēs varēsim par tiem lasīt. Un tad sākās spraigais sižets, kas aizveda lasītājus līdz aizai un burtiski nometa no tās. Tādas bija beigas! Es sajutos, it kā būtu zaudējusi elpu, it kā kāds burtiski būtu nogrūdis mani no milzīga kalna, un es tagad ripotu, ripotu, ripotu...
Tomēr lai arī stāsts un sižets kā tāds bija ārkārtīgi interesants un oriģināls, Laurai diemžēl gan iepriekš, gan tagad ir problēmas ar to, ka tēli pieņem neracionālus lēmumus un bieži vien neatbiilst savam vecumam. Piemēram, Viktorija reizēm radīja iespaidu, it kā viņai būtu piecpadsmit gadu nevis astoņpadsmit, un viņa bieži vien uzvedās kā bērns. Te neticēja tam, te neuzticējās citiem, te pēkšņi savu noslēpumu izstāstīja visiem. Beigās viņai tika teikts, lai nedodas bez otra tēla? Protams! Ko Viktorija izdarīja? Saprotams, ka devās! Tie bija brīži, kad es vēlējos aizcirst grāmatu un aizmest to pāri istabai, tomēr es to neizdarīju, jo joprojām vēlējos noskaidrot, kas notiks tālāk.
Runājot par tēliem, varēja ļoti labi just, ka vairāki varoņi, kas palīdzēja Viktorijai ceļā, bija tikai fona personāži, kuriem nebija nekāda cita mērķa, kā vien palīdzēt meitenei. Protams, tādēļ ka šī ir triloģija, ir cerība, ka šis skats mainīsies, attīstoties sižetam.
Kas notiks tālāk? Kur Laura mūs vedīs? Kas notiks ar Londonu? Tie bija jautājumi, ko sniedza romāns, un uz ko diemžēl gūsim atbildes tikai ar triloģijas atlikušajām daļām. Bet līdz tam - jāsēž un jādīdās, jauniem un jauniem jautājumiem caurvirmojot prātu.
9/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru