Par to, ka Laurai Dreižei būs jauna triloģija, zināju jau no iepriekšējo gadu NaNoWriMo, kur ar autori tikāmies koprakstīšanās, turklāt interesanti ir arī tas, ka triloģijas otro daļu - "Zem Mākslīgām Zvaigznēm" Laura rakstījusi tieši National Novel Writing Month ietvaros, un jau tad nespēju sagaidīt, kad tad veikalu plauktos parādīsies stāsts par Augšlondonu un lasītāji noskaidros, kas par zvēru tas īsti ir.
Bet tagad gan par triloģijas Danse Macabre 1.daļu - "Deja ar nāvi". Tas ir stāsts, kurā pagātne savijas ar nākotni. Londonā ir 1869.gada nogale. Stāsta galvenā varone Viktorija Roze Elingtona, kura nekad īsti nav vēlējusies mācīties maģiju, saprot, ka vienīgā iespēja noskaidrot patiesību par tēva - Lielbritānijas arhimaga - nāvi, ir iestāties Karaliskajā Maģijas augstskolā. Bet... Tur uzņem tikai vīriešus. Kad Viktorijai aprit 18, viņa ar viltu dodas uz akadēmiju, taču tās vēl nav beigas - tur Viktorija jeb Viktors sastopas ar jaunām problēmām un noslēpumiem...
Diemžēl nezinu, cik liela izaugsme Laurai Dreižei kā autorei ir starp viņas pirmo un piekto romānu (tieši "Deja ar nāvi"), jo esmu lasījusi tikai "Laimes monitoringu" un "Naktstauriņu". Un diemžēl "Deja ar nāvi" īsti neizcēlās kaut kādā izcilumā vai izaugsmē,
Būtībā Danse Macabre triloģija ir interesants maisījums starp dažādiem literatūras žanriem - kaut kas no fantāzijas, kaut kas no vēstures (ja godīgi, tad tikai gada skaitlis), kaut kas no zinātniskās fantastikas un detektīva, un tas bija visai labi pasniegts.
Protams, tas, ka Viktorija pārģērbsies par puisi, lai iekļūtu Karaliskajā Maģijas augstskolā, nebija nekāds pārsteigums, šādi brīnumi redzēti jau dažādās multfilmās, tomēr man kā meitenei bija visai aizraujoši vērot, kā gan Viktorija tiek galā, kā viņa maskējas un izliekas par vīrieti. Tas manī radīja dažādas pārdomas - vai es būtu uz to spējīga? Vai būtu gatava nogriezt savus garos matus? Vai es varētu paciest neērtības, visu laiku apsienot savas sievišķīgās ķermeņa daļas? Diez vai.
Līdz ar to redzams, ka Viktorija ir visai drosmīga, uzņemoties šo nastu, riskējot ar savu un ģimenes drošību un reputāciju, kaut, ja tā pa lielam domājam, arī Viktorijas brālis Alberts varēja uzņemties šo uzdevumu, un tas pat nebūtu tik bīstami.
Tomēr nepadarīsim Viktoriju par tādu drošsirdīgu bruņinieku. Viņai bija arī savi trūkumi - o, kādi trūkumi!
- Pirmkārt, ja Viktorija ir detektīvs, es esmu zilonis - balerīna. Pat es, vienkārša meitene, kurai nav lemts būt kāda nereāla stāsta supervaronei, sapratu, ka meitene rīkojās gaužām muļķīgi un ko tā vietā vajadzēja darīt, lai patiešām kaut par centimetru pietuvotos patiesībai.
- Otrkārt, Viktorija tik bieži krita uz nerviem, ka man ik pa laikam gribējās aizcirst grāmatu un mest to pret sienu. Par laimi, es to neizdarīju.
Bet visā visumā grāmata ir pat ļoti baudāma. Tās mērķauditorija lielākā vai mazākā mērā ir jaunieši, tāpēc 13 - 18 gadīgajiem noteikti patiks. Tāpat tā ir ļoti viegla lasāmviela - "izlidoju cauri" burtiski dažu stundu laikā, tik ļoti Laura Dreiže prot "ieraut" savus lasītājus jaunradītajā pasaulē. Pat nespēju sagaidīt, kas tad īsti notiks triloģijas turpinājumā!
7/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru