Uzmanību! Uzmanību! Gada gaidītākā grāmata ir klāt! Jā, tiktiešām - tā ir klāt! Sintija beidzot ir sagaidījusi pagājušā gada otrās mīļākās grāmatas turpinājumu, lai uzreiz, kā parādījās veikalos, ķertos klāt Kesijas, Bena, Evana, Ringeras un pārējo piedzīvojumiem pret visu nīstajiem citplanētiešiem.
Sagatavojam popkornu, iekērtojamies ērtāk un ķeramies klāt!
Pēc Kesijas brālīša izglābšanas un Evana "upurēšanas" plāna izdošanās dēļ, Kesija nezina, vai viņš vispār ir dzīvs un ko darīt tālāk. Pārliecināta, ka puisis atgriezīsies, Kesija ar pārējiem paliek vietā, kur viņš meiteni meklētu, bet tuvojas ziema un laiks strauji rit. Turklāt joprojām nav zināms, ko Citie vēlas no atlikušajiem cilvēkiem, un nešķiet, ka viņi to drīz spēs atklāt.
Zinot to, cik ļoti lielā sajūsmā biju par pirmo daļu šajā triloģijā un ka biju gaidījusi "The Infinite Sea" vairāk nekā gadu, burtiski nespējot nosēdēt uz vietas, manī bija dažādas sajūtas. Pirmām kārtām - es nevarēju sagaidīt, kad varēsu lasīt. Otrām kārtām - es arī baidījos no tā momenta.
Kāpēc?
Brīdī, kad saņemšu grāmatu rokās, es būšu tik ilgi gaidījusi, ka es varētu būt vīlusies par to, ko lasīšu, par to, kas notiks, kas atrisināsies, ko Riks Jensijs būs radījis savā galvā un ka tas neattaisnos manas - lasītāja - cerības. Es mīlu pirmo daļu, mīlu ideju, neziņu, kas rodas pēc katras lapas, varoņus, visu, visu, visu! Bet kas notiek, kad pārāk daudz domā par vienu un to pašu? Interese pazūd! Un es nevēlējos, lai tā notiek ar šo ģenialitāti!
Par laimi - tā nenotika. Bet tam ir arī otra puse - diemžēl šī grāmata nebija tik laba kā pirmā.
Kas tad sagādāja šo vilšanos?
Šī pasaule nebija pilnīgs jaunums. Viss bija zināms, lielākā daļa varoņu - iepazīti, ienaidnieki daļēji zināmi, un katrs sižeta pavērsiens nebija tik šokējošs, kā tas varētu būt "The 5th Wave". Kad sāku lasīt šo triloģiju, nokritu kā no klints, jo es nemūžam nebiju gaidījusi to, cik ļoti iemīlēšu visu, kas ar to saistīts. Bet tagad es jau tam biju sagatavojusies. Es zināju, ka Kesija ir sarkastiska, zināju, ka Evans ir Citais, nebija vairāk jautājumu "Vai Kesija satiks Benu? Kas ar viņiem notiks? Vai Bens viņu atcerēsies?" Drīz vien arī "The 5th Wave" beigās uzdotais jautājums "Vai Evans izdzīvoja?" tika atbildēts, tāpēc tas, protams, bija novēlies no pleciem.
Bet to noteikti apzinājās arī Riks Jensijs, jo, saprotams, mums uzbruka jaunu un jaunu jautājumu lavīna, kā arī notikumi, kas lika iepriekšējai daļai izskatīties pēc mazas skudriņas.
Grāmatas plusi:
- Jauni skatu punkti. Kaut pirmajā daļā par to biju vairāk sliekusies mīnusa virzienā, tagad, pieradusi pie tā, ka ik pēc pāris nodaļām mainās varonis, Ringeras un citu domas bija kā jauns skats uz dzīvi, uz to, kā viņi dzīvoja pirms tam un kā apkārtējo uztver tagad.
- Ideja par to, kā izmantot bērnus. Akjel! Jau pie pirmajām lapām autoram bija izdevies mani nogrūst no krēsla. Un ne vienreiz. Es nokritu uz grīdas un grīda salūza un es nudien sasitos stiprāk nekā Lana no "Prom", kad viņa nolidoja no klints, jo es nemūžam to ideju nespētu iedomāties savā mazajā galviņā. Bērni, kuros iebūvēti spridzekļi?! Bērni, kas sprāgst, nogalinot citus?!
- Kas ir Citie? Tiešām - kas viņi ir? Tas ir jautājums, ko jebkurš uzdeva, kopš pirmās lappuses. Kas viņi ir? Ko viņi dara? Kāpēc? Vai viņi vienkārši ir asinskāri slepkavas? Vai darbībās ir kāda doma? Mēs jau pirmajā daļā nopratām, ka Citie ir kā cilvēki, tomēr šeit viss tika pārnests jaunā līmenī. Kurš gan būtu iedomājies, ka nevienu brīdi viņu te nemaz nav bijis? Vai tas nozīmē, ka cilvēki to radījuši paši - ka cilvēki visu laiku biju nogalinājuši cilvēkus, domājot, ka pie vainas ir citplanētieši?
Jautājumi, jautājumi, jautājumi. "The Infinite Sea" izdevās ne tikai prasmīgi atbildēt uz daļu iepriekšējā daļā uzdotajiem, bet arī radīt jaunus un no jaunajiem attīstījās vēl un vēl, un vēl, ka es nevarēju iet gulēt, kamēr nebiju pārliecināta, ka zināju, kas notiks nākamajā rindkopā, lapā, nodaļā.
Jācer, ka viss tiks atbildēts noslēgumā!
9/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru