Es nezinu, kādēļ man tik ļoti patika šī grāmata. Autors ir atklājis četrpadsmitgadīga puiša dzīvi tik viegli un vienkārši, ka es nevaru atrast neko tādu, kas atšķirtos no parastajāiem pusaudžu reālistiskajiem romāniem. Tomēr - esmu sajūsmā.
Raiens Dīns Vests mācās bāgāto bērnu internātskolā un pēc mēģinājuma nozagt skolotājai telefonu ir ievietots skolas kārtības traucētāju kopmītnēs. Kā veicas tieši viņam, Raiens Dīns dzīvo istabiņā ar vislielāko kausli regbija komandā, tāpēc vajag pūlēties īpaši daudz, lai izdzīvotu dienu skolā. Ņemot vērā, ka puisis ir divus gadus jaunāks par visiem savā klasē, viņš ir spiests ne tikai cīnīties ar to, ka vienmēr būs "mazākais", bet arī to, ka neviens nekad viņu neuztver nopietni un jau kādu laiku viņš ir iemīlējies savā savā labākajā draudzenē Annijā.
Jā, var redzēt, ka goodreads lapā esmu ielikusi piecas zvaigznes, tomēr tas nenozīmē, ka man nebija problēmu ar šo grāmatu.
Sākšu ar to, ka Raiens Dīns (jā, tas ir viņa pirmais vārds) bieži vien krita uz nerviem ar saviem izteicieniem, kur viņš nolika pats sevi. Katrā otrajā lapā puisis sevi dēvēja par neveiksminieku ("I'm such a loser" vai "skinny-ass-bitch"). Jā, es saprotu, tikko sākušies pusaudžu gadi, nekas nav labi, bet vai tiešām viss ir tik briesmīgi?
Vēl, kas man palika nepamanīts līdz pat pašām beigām, bija, ka šajā grāmatā gluži nav sižeta, kas aizvestu līdz kulminācijai, jo nobeigums bija tik šokējošs, ka es gandrīz izkritu no gultas. Kurš to būtu gaidījis?! Šoreiz gan par šo neko neteikšu, jo, kā jau teicu, tikai pēdējās lapaspusēs to pamanīju, bet līdz tam brīdim es tik un tā liktu ļoti labu vērtējumu.
Trešā un pēdējā problēma bija tā, ka Raiens Dīns nudien nevarēja izlemt, kura meitene viņam patīk vairāk. Tad Annija, tad Megana, tad atkal Annija. Jā, arī šoreiz pie tā vainīga ir puiša personība, bet tik un tā - man ar laiku apnika lasīt, kā viņš mētājas no vienas puses uz otru. Izlem taču galu galā!
Kas man patika?
- Attiecības starp Raienu Dīnu un Anniju. Es nevarēju vien beigt sajūsmināties un smaidīt katru reizi, kad kadrā parādījās Annija. Viņa ir tik fantastiska varone un tas, kā abi visu laiku viens otru ķircināja, bija tik apburoši!
- Karikatūras/komiksi/zīmējumi. Lai arī, lasot telefonā, bija ļoti grūti saskatīt tekstus, tik un tā es vienkārši dievināju, kā Raiens Dīns pilnīgi visu uztvēra ar savu vizuālo pusi (kā arī, kā viņš situāciju salīdzināja ar citu, izmantojot diagrammas);
- Šokējošais nobeigums. Nē, es nevaru teikt, ka man tas patika, bet - pilnīgi godīgi! - es to negaidīju! Paldies, Endrjū Smit, ka liki raudāt nakts vidū! Nudien, paldies!
Šī grāmata tagad atrodas manā favorītu plauktiņā un vērtējums ir šāds:
9/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru