Sallija Grīna "MEŽONĪGĀ PUSE"

Grāmata, kuru gaidīju jau vairāk nekā gadu - kopš brīža, kad pēc izlasīšanas aizvēru pirmo daļu - "Tumšo pusi". Sērijas pirmā grāmata mani ieintriģēja tik ļoti, ka biju ļoti priecīga, kad saņēmu šo grāmatu izlasīšanai.

Būtībā šī sērija stāsta par baltasiņu un melnasiņu raganām un burvjiem, kas mīt līdzās tukšasiņiem jeb parastiem cilvēkiem. Galvenais varonis ļoti neparasts puisis Neitans: viņa māte ir baltasine, bet tēvs - varenākais melnasiņu burvis. Otrajā daļā Neitans saskaras ar arvien jaunām problēmām un grūtībām - ir jāatrod pazudušais draugs Gabriels, jāglābj mīļotā meitene Annalīsa no ļaunās melnasiņu raganas, kā arī jāattīsta savi talanti. Un līdzās ir arī briestošais karš... 

Maikls Grānts "BADS"

Par šo sēriju pirms lasīšanas nebiju dzirdējusi neko labu. Te viens teica, ka līdzīgu sajūtu dod kā Sūzenas Kolinsas "Bada spēles", te cits, ka līdzinās Veronikas Rotas "Citādie" triloģijai, te vēl kāds komentē, ka sērijā ir lielāki sižeta caurumi nekā Šveices sierā. Man nav ne jausmas, ko tie lasītāji bija saskatījuši, vai, kāpēc tik daudz naida tika vērsts pret šīm grāmatām, tomēr pavisam droši varu teikt, ka Maikls Grānts ir ģēnijs, kas radījis tikpat ģeniālu sešu grāmatu sēriju, kas paliks manā atmiņā vēl ļoti ilgi.

Ir pagājuši jau trīs mēneši, kopš pāri Perdidobīčai ir nokritis kupols un pilnīgi visi, kas bija vecāki par piecpadsmit, ir izgaisuši, un jau vairākas nedēļas IBJZ atlikušie bērni saprot, ka tuvojas bads, jo visi pārtikas krājumi ir tuvu izsīkšanai. Tomēr neviens negrib strādāt, bērni ir izlaidušies slinkumā un turpina izšķiest visu, kas pieejams mājās, viņiem šķiet, ka problēmas atrisināsies pašas no sevis. Turklāt arī Tumsa turpina vilināt bērnus, arvien vairāk atrodoties citu prātos, un sakot, ka ir badā un tumsā...

Maikls Grānts "BADS"

Pirms nepilna gada Zvaigzne ABC izdevusi pirmo šīs aizraujošās sērijas grāmatu - "Prom" -, un jau kopš tā brīža man burtiski niezēja nagi pēc turpinājuma.

Ir pagājuši jau trīs mēneši, kopš visi, kas jaunāki par 15 gadiem, ir iesprostoti burbulī, ko nodēvējuši par IBJZ. Jau vairākas nedēļas pārtikas krājumi ir tuvu nullei un arvien vairāk bērnu atklāj un attīsta sevī interesantas, pārdabiskas spējas. Aug spriedze un rodas arvien jaunas problēmas, ko risināt...

Latviešu autoru kolektīvs "ZILIE JŪRAS VĒRŠI"

Es vienmēr esmu atbalstījusi jaunos autorus, kas cenšas izrauties jau pieredzējušu autoru līmenī, jo es noprotu, cik grūti tas varētu būt. Neviens autoru nezina, neviens cilvēks, ieraugot nezināmu vārdu nevarēs teikt: "Vai, esmu lasījis/usi viņa/as darbu! Tad jau arī šim ir jābūt labam!" Nē, jaunajiem autoriem ir jācīnās par vietu zem saules, un stāstu konkurss "Sapņu laiks" tādu iespēju deva. Tā tapa pirmais stāstu krājums "Purpura karaļa galmā", kurā, starp citu, varēja izlasīt ļoti daudz garstāsta cienīgu darbu, un tā arī tika izlemts tapt arī otrajam krājumam "Zilie jūras vērši".
Un es ne mirkli nemeloju, sakot, ka šis krājums man sirdij bija daudz vairāk tuvāks nekā pirmais. Kādēļ? Vai tas varētu būt tādēļ, ka šis apkopojums bija ar daudz citādāku, tumšāku noskaņu? Vai arī tādēļ, ka es kopš iepriekšējā izlasīšanas biju sagatavojusies tam, ka katrs no stāstiem būs pilnīgi atšķirīgs, ar savu īpatnējo odziņu? Visticamāk, abi.

Tā kā šai grāmatai kopīga motīva un apraksta nav, ķeršos vien klāt galvenajai informācijai un tam, kas tad man visvairāk patika.

"Zilie jūras vērši", kā jau minēju, ir stāstu apkopojums, kurā iekļauti divdesmit dažādu garumu, veida un sižeta darbiņu, kas guva uzvaru otrajā fantāzijas un fantastikas stāstu konkursā “Sapņu laiks”. Grāmatā sastopami astoņpadsmit gan pilnīgi jauni, gan visiem zināmi autori, piemēram, "Rakstu vācēja ceļš" autors Jānis Valks vai arī Ieva Melgalve, kas sarakstījusi fantāzijas romānu "Mirušie nepiedod". Tomēr lielākoties visi ir lasītājiem nezināmi vārdi, un tas arī bija iemesls, kādēļ ar vislielāko nepacietību vēlējos lasīt šo grāmatu - es nezināju, ko sagaidīt no šiem nezināmajiem cilvēkiem.

Un tā es ieniru fantāzijas un fantastikas pasaulē.

Autoru kolektīvs "ZILIE JŪRAS VĒRŠI"

Gaidīju šo grāmatu jau brīdī, kad otrais Zvaigznes ABC rīkotais fantāzijas un fantastikas stāstu konkurss noslēdzās. Diemžēl pašai neizdevās uzrakstīt derīgu īso stāstu, tāpēc vēlējos redzēt, kas tad sanācis citiem. Varētu teikt, ka esmu gan apmierināta, gan reizē daļēji vīlusies - pirmais stāstu krājums "Purpura karaļa galmā" man tomēr patika mazliet vairāk.

Šo krājumu veido divdesmit stāsti, kas ieguva atzinību otrajā fantāzijas un fantastikas stāstu konkursā “Sapņu laiks”. Autoru vidū ir gan jau pazīstami un populāri latviešu rakstnieki, gan debitanti.

SWEET EVIL by Wendy Higgins

Kad paņēmu šo grāmatu bibliotēkā, domāju, ka tā nogulēs manā TBR kaudzītē, līdz to nāksies nest atpakaļ, bet, kā izrādījās, izlidoju cauri šai grāmatai dažās dienās un tagad nespēju sagaidīt, kad varēšu ķerties klāt otrai triloģijas daļai!

 

Stāsta galvenā varone Annai piemīt dīvainas spējas, ko meitene nespēj izskaidrot - viņa atceras pilnīgi visu savu dzīvi un spēj redzēt citu cilvēku emocijas. Kad sešpadsmit gadu vecumā Anna satiek noslēpumaino Kaidenu, viss mainās. Izrādās, Anna ir kritušu eņģeļu meita un viņai jādodas pāri visai valstij uz Kaliforniju, lai satiktu cietumā mītošo tēvu un mūķeni Rūtu, lai uzzinātu patiesību par sevi...

 

Patiesībā man bija bail sākt lasīt šo grāmatu, jo domāju, ka tā būs ļoti tumša un es nespēšu naktīs gulēt, tomēr izrādījās pilnīgi otrādi! Šī grāmata vairāk līdzinājās reālistiskam jauniešu romānam ar dažiem fantāzijas elementiem, gluži tāpat kā "Mara Dyer" triloģija. Taču tas nebūt nenozīmē, ka man grāmata nepatika! Kāpēc?

Maikls Grānts "PROM"

Esmu pārliecināta, ka ikviens savā bērnībā ir iedomājies brīdi, kad visi pieaugušie izgaist un mēs spējam palikt pilnīgi vieni. Kā varam skraidīt cauri veikaliem, ēst saldumus saujām, virpuļot karuseļos atkal un atkal, un atkal, un vairāk nedomāt par to, ka būtu nepieciešams par to maksāt un ka mamma varētu pieskriet klāt pie saldumu stenda, kur tu stāvi, un rādama paķert tevi aiz rokas. "Šodien ne," viņa saka. "Šodien nevar šokolādi." Šodien nevar, nevar, nevar.

Un tagad iedomājieties, ja tā patiešām būtu noticis.

Pēkšņi visi pieaugušie, visi tie, kas rada noteikumus un nekad neļauj apēst veselu saldējuma kārbu aukstā ziemas pēcpusdienā, ir pazuduši.

Prom.

Tieši tā arī notika ar Maikla Grānta varoņiem sērijas "Prom" (jeb "Gone") pirmajā daļā.

Iluta Plotņikova "SALAS RĒGS"

Iemesli, kādēļ vajadzētu lasīt šo grāmatu:
1. Latviešu autore;
2. Sižeta pavērsiens grāmatas vidū;
3. ... tas viss?

Iemesli, kādēļ nevajadzētu lasīt šo grāmatu:
1. To ir pārāk daudz, lai rakstītu ievadā, tāpēc vajadzēs vien turpināt lasīt šo recenziju.

Vientulīgā sala, uz kuru sešpadsmitgadīgo Tomu pāraudzināšanas nolūkos atved viņa vecāki, glabā visai baisu leģendu. Un tieši Toms kļūs par vienīgo no visiem saliniekiem, kam būs lemts līdz galam atklāt kādu tālas pagātnes noslēpumu.

Vienu saulainu dienu (bet varbūt lija lietus?) es devos uz Rīgas Centrālo bibliotēku, lai varētu nodot jau izlasīto kaudzīti un paņemtu ko jaunu. Un kā jau katru reizi es devos pie speciālā latviešu autoru plauktiņa, kur pretim vērās kaut kas jauns, mazs un, šķiet, viegli izlasāms. Tā bija jaunās autores Ilutas Plotņikovas grāmata "Salas rēgs", kas ieguvusi balvu "Zvaigznes ABC" oriģinālliteratūras konkursā.

Kā tas izvērtās.

Es:

Vai, cik neglīts vāks. Kurš gan būtu spējīgs ko tādu radīt?

*Jau grasos doties prom, kad saprotu, ka tas ir letiņu radīts darbs*

Es:

Oho! Ir jauna latviešu grāmata!

*Paskatos anotāciju*

Es:

Izskatās tīri interesanti. Varētu izmēģināt.

*Aizeju pie bibliotekāres un pierakstu "Salas rēgu" savā "ņemšu" sarakstā*

Labi vien bija, ka šī grāmata bija tik plāna, ka spēju izmocīties cauri pāris dienu laikā. Citādi sižeta caurumi bija daudz vairāk nekā Šveices sieram. Un tas lika visam labajam iesūkties kā melnajā caurumā -

Nīls Geimens "OKEĀNS IELAS GALĀ"

Esmu pārliecināta, ka jebkurš var redzēt līdzību, ja es izskaidrotu, kas ir cilvēks - hameleons. Labi, es laikam nedaudz dīvaini izsakos un noteikti, ka patiesībā "cilvēks - hameleons" nav tas, ko tagad mēģinu izskaidrot, bet vienalga. Tatad šī ir persona, kas spēj pielāgoties tam, ko citi vēlas, un likt maldīties patiesajā būtībā. Un, jā, "Okeāns ielas galā" bija vislabākais hameleons, ko jebkad esmu lasījusi, un par to aplausi. Tikai vienreiz, jo vairāk šī grāmata nav pelnījusi.

"Okeāns ielas galā" ir stāsts par pusmūža vīrieti, kas dodas uz dzimto pilsētu, lai apmeklētu bēres. Viņa bērnības nams jau sen ir nojaukts, bet viņu vilina lauku māja ielas galā, kur viņš septiņu gadu vecumā sastapa savādu meiteni, vārdā Letija Hempstoka, viņas māti un vecmammu. Vīrietis gadu desmitiem nav domājis par Letiju, taču, apsēžoties pie dīķa (kuru viņa sauca par okeānu), atgriežas atmiņas par pagātni.

Es iepriekš nebiju pazīstama ar Nīla Geimena darbiem (un man ir kauns, jo šķiet, ka visi kaut ko no viņa daiļrades ir lasījuši), tāpēc biju domājusi, ka varētu sākt ar šo darbu. Man nebija ne jausmas, ko autors raksta un vai viņa darbi ir reālistiski, vai fantāzija, vai šausmu, tāpēc "Okeānā ielas galā" iegrimu, burtiski nezinot neko. Varu teikt - lasīju četru faktoru dēļ.

1. Tas ir Nīls Geimens un daudzi par viņu runā tikai un vienīgi labu;
2. Vāks;
3. Goodreads lapā grāmatas stūrītī ir pievienota zelta medaļa kā 2013. gada grāmata, kas ir augsts vērtējums (turklāt vērtējums ir 4,00);
4. Laura Dreiže ielika 5 zvaigznītes un nodēvēja šo grāmatu par šī gada labāko.

Nevajadzēja. Tā. Darīt.

Rensoms Rigss "MIS PEREGRĪNES NAMS BRĪNUMBĒRNIEM"



Jau kopš brīža, kad  Rensoma Rigsa "Mis Peregrīnes nams brīnumbērniem" tika iztulkota latviski izdevniecībā Zvaigzne ABC 2013.gadā, vēlējos to izlasīt, jo grāmatas vāks un nosaukums likās tiešām daudzsološs (jā, jā, zinu, "neskati vīru pēc cepures un nespried par grāmatu pēc tās vāka").

Tomēr izrādījās, ka šoreiz pavisam noteikti vajadzētu spriest par darbu jau pēc vāka un nosaukuma vien.

Romāns ir par sešpadsmitgadīgu puisi Džeikobu; visu mūžu vectēvs Džeikobam ir stāstījis dažādus stāstus par viņa bērnību Otrā pasaules kara laikā un par brīnumbērniem, ar kuriem vestētiņš Portmens dzīvoja vienā bērnunamā. Reiz traģisks notikums ģimenē liek Džeikobam doties uz kādu nelielu salu Velsā un sākt mis Peregrīnes un brīnumbērnu meklējumus...

 

Bet vai tiešām vectētiņa stāsti par brīnumainajiem bērniem bijuši patiesi? Tas Džeikobam jānoskaidro pašam...